vajātājs
vajātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vajātājs | vajātāji |
| Ģen. | vajātāja | vajātāju |
| Dat. | vajātājam | vajātājiem |
| Akuz. | vajātāju | vajātājus |
| Lok. | vajātājā | vajātājos |
vajātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vajātāja | vajātājas |
| Ģen. | vajātājas | vajātāju |
| Dat. | vajātājai | vajātājām |
| Akuz. | vajātāju | vajātājas |
| Lok. | vajātājā | vajātājās |
1.Darītājs → vajāt.
2.Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienu no mašīnām vajātāji piebrauca tuvāk krastam un sāka pārmeklēt ūdeni.
- Alfa ķēve arī nosaka, kurā virzienā bars bēgs no vajātāja.
- Taču cīnīties ar jūsu vajātājiem - tas jau ir daudz sarežģītāk.
- Vajātāja soļu troksnis ir baisāks par slepkavību, no kuras bēgam.
- Un drīz vien krist saviem nezināmajiem vajātājiem par upuri.