vaislīgums
vaislīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaislīgums | vaislīgumi |
| Ģen. | vaislīguma | vaislīgumu |
| Dat. | vaislīgumam | vaislīgumiem |
| Akuz. | vaislīgumu | vaislīgumus |
| Lok. | vaislīgumā | vaislīgumos |
Vispārināta īpašība → vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo ne jau burkānu, bet vaislīgumā pilošu ēzelieni vajag nolikt priekšā zīmuļtēviņam.
- Pietiekoši daudz viņa bija dzirdējusi par savu vaislīgumu un neattīstītiem bērniem no lielām ģimenēm.
- Un jauns idiots, kas savā vaislīgumā pamanās viņu apsēklot pat tad, kad viņai ir mēnešreizes.