vairot1
Lietojuma biežums :
vairot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri