vaimanāt
vaimanāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vaimanāju | vaimanājam | vaimanāju | vaimanājām | vaimanāšu | vaimanāsim |
| 2. pers. | vaimanā | vaimanājat | vaimanāji | vaimanājāt | vaimanāsi | vaimanāsiet, vaimanāsit |
| 3. pers. | vaimanā | vaimanāja | vaimanās | |||
Pavēles izteiksme: vaimanā (vsk. 2. pers.), vaimanājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vaimanājot (tag.), vaimanāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vaimanātu
Vajadzības izteiksme: jāvaimanā
1.Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
1.1.transitīvs
1.2.pārnestā nozīmē Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
1.3.pārnestā nozīmē; lieto: pareti Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
2.Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
2.1.transitīvs
3.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sabozies sakārnis palātas kaktā šūpo apsaitēto roku kā zīdaini un vaimanā.
- Kučieris spļauj zilu zēveli, Stepans vaimanā, piesaukdams debesu valdnieci.
- Tie grīļodamies lēca zemē, krita, klupa un vaimanāja.”
- vaimanāja treneri, tomēr pasniedza tētim lielu, melnu lietussargu. “
- – Cik var vaimanāt, kad te klāt ir arī bērns!