vaiksts
vaiksts novecojis
1.Vaibsts.
2.Zīmīga kustība.
3.Tas, kas trako, bļaustās.
4.Spoks, parādība.
Avoti: LE, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — es ierunājos pretī skaidrā angļu valodā, rādu ar pirkstiem cigarešu smēķēšanu un vaikstu seju.
- Tie paši skatieni, kas vērīgi un ieinteresēti uztvēra ainu kopumā, kas pamanīja pušķa lentē kroku un vaiksti pavadoņu sejās, viņam nevērīgi slīdēja pāri kā cigaretes galam uz ietves.
- Beidzot katram kaut cik iecietīgam dzejas draugam vai ienaidniekam jāatzīst, ka mūsu pašreizējo dzeju nevar raksturot Zeltiņa vārdiem: Lielķecera Sartra vaiksti, Ņirga Hakslijs, Judžīns Nīls, Nailons aptinies ap maiksti, Bugi-vugi seksapīls.
- Pazīstamā latviešu valodas un gramatikas skolotāja, arī dzejniece Valerija Bērziņa-Baltiņa raksta: “ Tāda ir mūsdienu dzejas seja, kas atklājas vaibstu un vaikstu kustībā, izjūtu ņirbīgajā daudzveidībā, mirkļa mainīgumā, tumsas negantajā pāršķelšanā, vijīgā plūsmā.”
- Tomēr pietuveni daudzcietušajam Odisejam, kurš pat tajā laikā, kad kāda no nemirstīgām dievībām viņu apvij mīlinājumiem, ilgojas pēc savas tālās un grūti sasniedzamās dzimtenes, tā arī filozofija, vismaz līdz šim, nav pametusi vai atmetusi sākotnēji tās pamatakmeņos cirstos vaikstus, to, kas tā ir un būs kā filozofija.