vahmistrs
vahmistrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vahmistrs | vahmistri |
| Ģen. | vahmistra | vahmistru |
| Dat. | vahmistram | vahmistriem |
| Akuz. | vahmistru | vahmistrus |
| Lok. | vahmistrā | vahmistros |
Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu apsargu darbu vadīja un uzraudzīja vācu vahmistri.
- 1755. gadā viņš uzsāka studijas Maskavas Universitātē, kuras nepabeidza un 1760. gadā uzsāka karadienestu ķeizariskās leibgvardes kavalērijas pulkā un kā leibgvardes vahmistrs piedalījās 1762. gada Pētera III gāšanā no troņa, pēc apvērsuma jaunā ķeizariene Katrīna II viņu pieņēma savā galmā par kambarjunkuru ( ) , bet 1768. gadā par galma kambarkungu ( " камергер").
- Ar 11. aprīli Kalotē ( Kollaten) datētais protokols rakstīts vācu valodā, to parakstījis vietējais policijas vahmistrs Getkants.