vagot
vagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vagoju | vagojam | vagoju | vagojām | vagošu | vagosim |
| 2. pers. | vago | vagojat | vagoji | vagojāt | vagosi | vagosiet, vagosit |
| 3. pers. | vago | vagoja | vagos | |||
Pavēles izteiksme: vago (vsk. 2. pers.), vagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vagojot (tag.), vagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vagotu
Vajadzības izteiksme: jāvago
1.Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
1.1.intransitīvs
1.2.Art, veidojot vagas (1).
2.Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
2.1.Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
3.Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
3.1.Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
5.sarunvaloda Skriet, bēgt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar savu traktorīti braucu viņam tīrumā vagas dzīt un kartupeļus vagot.
- Tādu kā bišu šūnas vagotu dēlīti ar salasāmiem burtiem — Vec-Nauduļi.
- — Andrievs pamāj uz sārtu šķēlumu, kas vago svešā seju.
- Vago, aprušina agros kartupeļus, turklāt tos vēl var pagūt iestādīt.
- Šādi feniķiešu buru kuģi vagoja Vidusjūru līdz pat Atlantijas okeānam.