vagarēt
vagarēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vagarēju | vagarējam | vagarēju | vagarējām | vagarēšu | vagarēsim |
| 2. pers. | vagarē | vagarējat | vagarēji | vagarējāt | vagarēsi | vagarēsiet, vagarēsit |
| 3. pers. | vagarē | vagarēja | vagarēs | |||
Pavēles izteiksme: vagarē (vsk. 2. pers.), vagarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vagarējot (tag.), vagarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vagarētu
Vajadzības izteiksme: jāvagarē
1.Uzraudzīt darbus (par vagaru).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr, pārskatot sastādīto sarakstu, redzams, ka veco saimnieku ir mazāk; tādi ir tikai Kantēs, Bozēs, Kronēs, Bražās, Putniņos, Ļūpīšu Vagarēs un Gailīšos.
- Pagasta tiesa noskaidro, ka vecie saimnieki saimniekojot vēl šajās mājās: Ievaldu Emsiņos, Bražās, Kantēs, Pēpuļu Knitaros, Pēpuļu Klopos, Bozēs, Gaiļu Hanzenos, Putniņos un Ļūpīšu Vagarēs.
- Vagarīte vagarēja ,