vabulīte
vabulīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vabulīte | vabulītes |
| Ģen. | vabulītes | vabulīšu |
| Dat. | vabulītei | vabulītēm |
| Akuz. | vabulīti | vabulītes |
| Lok. | vabulītē | vabulītēs |
Dem. → vabole.
Avoti: ME, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No lieveņa ēnas atdalījās sīks stāvs un kā vabulīte pie Radviļu kamanām attecēja Maruse, draudzīgi sniegdama Andrievam nozaudēto ausaini.
- Ritā saule dzimst kā vabulīte,
- Ja pavasara rītā vabulītes izurkņājušas celiņus , tad jūrā izdevusies laba reņģu zveja
- Kad vabulītes vai šliekas istabas padurvi izurbj , tad lietus līs
- Zemnieki vēro sējas laiku pēc mēslu vabulītēm sūdu bambuliem