vaļīgums
vaļīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaļīgums | vaļīgumi |
| Ģen. | vaļīguma | vaļīgumu |
| Dat. | vaļīgumam | vaļīgumiem |
| Akuz. | vaļīgumu | vaļīgumus |
| Lok. | vaļīgumā | vaļīgumos |
1.Vispārināta īpašība → vaļīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vaļīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → vaļīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dada ir organizēta primitīva pašapliecināšanās, pieņemot gandrīz vai sociālas formas, kurās valda iracionalitātes vaļīgums.
- Viņam ātri jāieņem lotlīnes vaļīgums un jāmēģina " sajust" vai lote atsitas pret jūras dibenu.
- Sieviete maksts atslābumu sajūt kā vaļīgumu ap maksts ieeju, kā arī urīna nesaturēšanu pie nelielas slodzes – dejojot, lecot, skrienot, klepojot vai šķaudot.
- Pētot gultņu kontroles iespējas, tika uzsvērts, ka signāli, kas konstatēti AE frekvenču diapazonā, ir gultņu defekti nevis citi, piemēram, nelīdzsvarotība, nesaskaņotība, vaļīgums un vārpstas locīšana [30].
- Savukārt sākumā ķēdei nebūtu nekāda vaļīguma.