vaļējs
vaļējs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vaļējs | vaļēji |
| Ģen. | vaļēja | vaļēju |
| Dat. | vaļējam | vaļējiem |
| Akuz. | vaļēju | vaļējus |
| Lok. | vaļējā | vaļējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vaļēja | vaļējas |
| vaļējas | vaļēju |
| vaļējai | vaļējām |
| vaļēju | vaļējas |
| vaļējā | vaļējās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vaļējais | vaļējie |
| Ģen. | vaļējā | vaļējo |
| Dat. | vaļējam | vaļējiem |
| Akuz. | vaļējo | vaļējos |
| Lok. | vaļējā | vaļējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vaļējā | vaļējās |
| vaļējās | vaļējo |
| vaļējai | vaļējām |
| vaļējo | vaļējās |
| vaļējā | vaļējās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
vaļēji apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
1.1.Par acīm, muti.
1.2.Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
1.3.Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
1.4.Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) – par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
1.5.Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
2.Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni); tāds, kas nav slēgts.
2.1.Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
2.2.Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
3.joma: medicīna Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
3.1.Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
4.jomas: fizika, tehnika Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
5.jomas: astronomija, matemātika Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav noslēgts.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) vaļējām (arī platām) acīm. Ar vaļēju (arī pavērtu) muti. Lauzties vaļējās durvīs.
- (Ar) vaļējām (arī platām) acīm idioma — uzmanīgi, vērīgi, skaidri
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti idioma — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties)
- Lauzties vaļējās durvīs; lauzties atvērtās durvīs idioma — pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ
- Palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti idioma — saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns
- Sapņot vaļējām acīm frazēma — iztēloties, fantazēt
- Vaļēja zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palielinoties noīsinātās daļas vijumu īpatsvaram, vaļējās daļas rezistances pieaugums samazinās.
- Šī metode ļauj iegūt materiālus ar vaļēju porainību un dažādu morfoloģiju.
- Grjazinam esot lauztas abas kājas, tostarp esot vairāki vaļējie lūzumi.
- Veicot papildus izmeklējumus, izrādījās, ka ir jau vaļēja čūla.
- Jāapzinās, ka nevarat savas attiecības atklāt pārējiem kā vaļēju grāmatu.