vīveles
vīveles sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vīveles |
| Ģen. | vīveļu |
| Dat. | vīvelēm |
| Akuz. | vīveles |
| Lok. | vīvelēs |
Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No kam ceļas zirgam vīveles?
- K. Freibergs piesūtījis laipni vietējā aptiekā receptes līdz ar pamācību, kā dziedināma asinssērga govīm un vīveles zirgiem, kuras biedriem tiesība lietot par velti.
- Kaut zirgu jau kolhoza laikos bija pamaz, tomēr gadījās, ka kāds no vīvelēm jāizpestī.
- B.Laumane raksta, ka “ tautas dziednieka aprakstošais nosaukums liesas dūrējs, resp. dūrējiņš darināts līdzīgi kā vīveļu dūrējs ‘dziednieks, kas ārstē vīveles ( lopu slimību)” ( Laumane 1998:95).
- IV kūrēji - burvji un dzejnieki: reliģija, senās teikas, ārstniecība, visādi vārdi: asins, čūska, vīveles.