vītums
vītums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vītums | vītumi |
| Ģen. | vītuma | vītumu |
| Dat. | vītumam | vītumiem |
| Akuz. | vītumu | vītumus |
| Lok. | vītumā | vītumos |
1.Process, rezultāts → vīst1.
2.Process, rezultāts → vīst2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās svaigums vai šķietamais vītums nosēdās starp raugu un kafijas graudiem.
- Esmu pieredzējis gan zāles dzietus, gan ziedus un augļus, tagad arī vītumu.
- ( Šmite, Vītuma 1999, 7)
- Sievietēm par Latvijas čempioni kļuva Betija Burkovska, aiz sevis atstājot Karlīnu Grāmatnieci un Paulu Vītumu.
- Tad nu paņemu to bunduliņu, bet uz kastītes rakstīts “ ādai ar vītuma pazīmēm”.