vītenis1
vītenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vītenis | vīteņi |
| Ģen. | vīteņa | vīteņu |
| Dat. | vītenim | vīteņiem |
| Akuz. | vīteni | vīteņus |
| Lok. | vītenī | vīteņos |
Vīteņaugs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap žogu sastādījām vīteņus, bet – rudeņos tie nomet lapas.
- Daudz neatpaliek arī Vītenis Andrjukaitis, tikai leksika nav tik šokējoša.
- Iespējams, vīteni, kurš nelūst, bet spēj pāršķelt pat betonu.
- Par to liecina uz kanceles saglabātie no vīteņu lapām veidotie jubilejas gadskaitļi.
- 1312. gadā Vītenis ielūdza Rīgas franciskāņu klostera mūkus apmesties Navahrudakā.