vīnakoks
vīnakoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīnakoks | vīnakoki |
| Ģen. | vīnakoka | vīnakoku |
| Dat. | vīnakokam | vīnakokiem |
| Akuz. | vīnakoku | vīnakokus |
| Lok. | vīnakokā | vīnakokos |
1.Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
2.formā: daudzskaitlis; joma: botānika Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatījās, ka viņš čurā tīru zeltu, jo it viss apkārt spīdēja un zaigoja tumšā barga zelta krāsā, un dzeltenu vīnogu ķekari karājās pie apaļīgajām kolonnām, it kā tie būtu vīnakoki, nevis parasti akmens balsti.
- Kas Israēlā vēl atlicis , tas jānolasa kā atlikušie augļi no vīnakoka
- Tas tapa tiešām par vīnakoku , kas raisīja stīgas un dzina atvases
- Viņš to apraka , iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem
- Tādēļ tu gan ierīko jaukus dārzus un apstādi tos svešzemju vīnakokiem