vīkallapa
vīkallapa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīkallapa | vīkallapas |
| Ģen. | vīkallapas | vīkallapu |
| Dat. | vīkallapai | vīkallapām |
| Akuz. | vīkallapu | vīkallapas |
| Lok. | vīkallapā | vīkallapās |
Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīkallapas jumstiņveidīgas, dzeltenzaļas ar dzeltenbrūnu apmali, kā arī apmatotas.
- Vīkallapas ir zālainas un stāv vairākās rindās.
- Sievišķie mēlziedi ir 5, balti, atrodas kurvīša ārmalā, daudz īsāki nekā vīkallapas.
- Vidējo vīkallapu gals ieapaļš, rūsgans.
- pseudophrygia"), kurai raksturīgas garākas un bieži vien noliekušās ārējās vīkallapas ar plēvjainiem un plūksnainiem galiem.