vīžainis
vīžainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vīžainis | vīžaiņi |
Ģen. | vīžaiņa | vīžaiņu |
Dat. | vīžainim | vīžaiņiem |
Akuz. | vīžaini | vīžaiņus |
Lok. | vīžainī | vīžaiņos |
vīžaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vīžaine | vīžaines |
Ģen. | vīžaines | vīžaiņu |
Dat. | vīžainei | vīžainēm |
Akuz. | vīžaini | vīžaines |
Lok. | vīžainē | vīžainēs |
Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
Avoti: LLVV