vēzeklis
Lietojuma biežums :
vēzeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēzeklis | vēzekļi |
| Ģen. | vēzekļa | vēzekļu |
| Dat. | vēzeklim | vēzekļiem |
| Akuz. | vēzekli | vēzekļus |
| Lok. | vēzeklī | vēzekļos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa atvēra skapi, kas izklepoja kožu nedarbu plūksnas, spārneņus pašus, kas pakšķināja vēzekļus ap viņu šķībās spirālēs, gaisā iekārās skapja skābenā smaka.
- Bet viņu starpā iekrita vēzeklis jeb spieķis, ko iejauca paveca kundze izbrēkdama:
- Šķita, ka laiks vienmērīgi kustas uz priekšu un atpakaļ, ieķēries pulksteņa vēzeklī.
- Laikam ir vēzekļa daba , bet 55. reizi vēzeklis ciklā neiegāja, tas aizgāja pa citu trajektoriju.
- Maksis, kas atnāca pats, jo kaut kur bija jāiet - pēc sašaušanas un operācijas palicis pavisam stīvs, bet priecīgs un laimīgs, īsts suņa prieks, slapjais purns un astes vēzeklis.