vēstītājs
vēstītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vēstītājs | vēstītāji |
Ģen. | vēstītāja | vēstītāju |
Dat. | vēstītājam | vēstītājiem |
Akuz. | vēstītāju | vēstītājus |
Lok. | vēstītājā | vēstītājos |
vēstītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vēstītāja | vēstītājas |
Ģen. | vēstītājas | vēstītāju |
Dat. | vēstītājai | vēstītājām |
Akuz. | vēstītāju | vēstītājas |
Lok. | vēstītājā | vēstītājās |
Darītājs → vēstīt.
Stabili vārdu savienojumiVēstītāja folklora.
- Vēstītāja folklora vārdkoptermins; joma: folklora — tautas poētiskā daiļrade prozā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenā persona un reizē vēstītājs ir jauns, iemīlējies cilvēks.
- Lasītājs līdz ar vēstītāju ieiet Daniela tornī un aplūko tur novietotos tēlus.
- Vispirms tas ir ārējais portrets – kā vēstītājs viņu redzējis dažādās situācijās.
- Vēstītāja redzama vai neredzama klātbūtne tekstā ir viņa prerogatīva.
- Šeit tēma jau pievēršas vēstītāja identitātes tematikai un atšķirībām starp sevi un Citu.