vēsmot
vēsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēsmoju | vēsmojam | vēsmoju | vēsmojām | vēsmošu | vēsmosim |
| 2. pers. | vēsmo | vēsmojat | vēsmoji | vēsmojāt | vēsmosi | vēsmosiet, vēsmosit |
| 3. pers. | vēsmo | vēsmoja | vēsmos | |||
Pavēles izteiksme: vēsmo (vsk. 2. pers.), vēsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēsmojot (tag.), vēsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēsmotu
Vajadzības izteiksme: jāvēsmo
1.Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
1.1.Smaržot.
2.Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaisā vēsmoja Joy parfīma, importa zosu aknu pastētes un naudas aromāts.
- Jau biju to apmeklējis, lasīdams lekcijas, tāpēc tur vēsmoja drūmas atmiņas.
- Filma pārtrūkst, un Viljams jūt izmisumu kā aukstus pelnus vēsmojam caur ķermeni.
- Bet visapkārt brīvestīgs plašums: gan pakalni, gan strautiņi, gan silts vējiņš vēsmo — zāli viļņo, bet debesīs saulīte kā rausītis ripinās pāri laukiem, pāri mežiem, uz Gaišzilajiem kalniem.
- Valotona [Fēliksa Valotona] portreju sērijas un Obri Berdsleja [Obrija Bīrdslija] ilustrāciju cikli ( šie vakardienas grafikas ideāli) it kā atvelkas ēnā, kad tos salīdzina ar Strunkes latviskām pasaku ilustrācijām un drošo tušu, no kā vēsmo ārkārtīgi spēcīga lineāra fantastika un stila ( ne stilizācijas!)