vērags1
vērags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērags | vēragi |
| Ģen. | vēraga | vēragu |
| Dat. | vēragam | vēragiem |
| Akuz. | vēragu | vēragus |
| Lok. | vēragā | vēragos |
1.Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna1.
2.Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna2.
Avoti: LLVV, ME