vējlukturis
vējlukturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējlukturis | vējlukturi |
| Ģen. | vējluktura | vējlukturu |
| Dat. | vējlukturim | vējlukturiem |
| Akuz. | vējlukturi | vējlukturus |
| Lok. | vējlukturī | vējlukturos |
Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
Stabili vārdu savienojumiKā velns ar vējlukturi.
- Kā velns ar vējlukturi sarunvaloda, idioma — ātri, neskatoties, bez apdomas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smagi elpodama pēc grūtā gājiena, Antonija nopēta Andrievu, tad iededzina vējlukturi.
- Antonija smagnēji pieceļas no miltu kastes un paņem vējlukturi.
- Ak, vesela rinda vējlukturu te karājas pie griestiem!
- Viņš pārdzīvoja šaušalīgo briesmu sajūtu, kura viņu bija izdzinusi no mājām ar vējlukturi rokā.
- Gribēdams izpētīt smieklu iemeslu, ģērbtuvē ielūkojas cilvēks ar miegainu pūces seju un vējlukturi rokā.