vējenes
vējenes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | vējenes |
| Ģen. | vējeņu |
| Dat. | vējenēm |
| Akuz. | vējenes |
| Lok. | vējenēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domāju, ka “ Veco vējeņu noslēpums” uzrāda Valentīna Skulmes kā laba dramaturga potenciālu.
- Kāds tad izskatītos veco vējeņu noslēpums?
- Tā ir luga “ Veco vējeņu noslēpums”, 1961. gadā Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama izdota brošūriņa.
- 1960. gadā Valentīns tapina lugu par kādu Kurzemes vējeņu noslēpumu, kaut Dzintars Sodums skaidri un gaiši aizrādīja, lai nekrāmējoties. “
- Starp ēku nosaukumiem daudz ir tādu, kas apzīmē saimnieciskās vai rūpnieciskās ražošanas celtnes – bez vispārīgā un reti lietotā apelatīva fabrika ( arī pabrika, pabrīķis) latviešu toponīmijā sastopami apzīmējumi alus darītavai ( alus darītava, brūzis), ķieģeļceplim ( ceplis, ķieģeļceplis, ķieģeļnīca, Latgalē arī cegalna, cegalnīca, ceglinīca, Kurzemē – stieģeļceplis), kaļķu ceplim ( kaļķenīca), darvas dedzinātavai ( degutnīca), kaltuvei ( smēde), krējuma, piena un siera ražotnei ( krejuotava, pienuotava, siernīca), graudu kaltētavai ( kalte), kulšanas ( rija) un malšanas vietai ( dzirnas, dzirnavas, dzirnus, patmala, patmales, sudmalas, ūdensdzirnavas, vējdzirnavas, vējenes, vējsudmalas).