vējamāte
vējamāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējamāte | vējamātes |
| Ģen. | vējamātes | vējamāšu |
| Dat. | vējamātei | vējamātēm |
| Akuz. | vējamāti | vējamātes |
| Lok. | vējamātē | vējamātēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikmēr tautasdziesmās sastopama Naktsmāte, Ūdensmāte, Vējamāte, Mežamāte, Laukumāte, Ugunsmāte, Ūdensmāte u.c.
- Svaigo ārpilsētas gaisu mēs arī labprāt ievelkam nāsī, bet, kolīdz Vējamāte grib piedalīties jūtamāk un sagriež lielāku pūtienu, tā Gaisa stihija iekļūst nedraugu sarakstā.
- Paldies, Vējamāt no radio 101, ka līgo dienā, kad uzsākām ceļojumu, tu nospēlēji šo brīnišķo šlāgeri!
- Viss izskatās rokas stiepienā, bet pienākot tuvāk atrodam ķēdes, oho, patiesībā tās te nebijām gaidījuši, bet paldies vējamāt, paldies.
- Iekāpjam pēdējā, un tur pie durvīm sēž kaut kas, kas atgādina 35 gadīgu Sprīdīti, kas purvā atradis nevis vējamāti bet krietnu apjomu divlitrīgu alus pudeļu.