vāvuļot
vāvuļot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vāvuļoju | vāvuļojam | vāvuļoju | vāvuļojām | vāvuļošu | vāvuļosim |
2. pers. | vāvuļo | vāvuļojat | vāvuļoji | vāvuļojāt | vāvuļosi | vāvuļosiet, vāvuļosit |
3. pers. | vāvuļo | vāvuļoja | vāvuļos |
Pavēles izteiksme: vāvuļo (vsk. 2. pers.), vāvuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vāvuļojot (tag.), vāvuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vāvuļotu
Vajadzības izteiksme: jāvāvuļo
vāvuļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vāvuļotājs | vāvuļotāji |
Ģen. | vāvuļotāja | vāvuļotāju |
Dat. | vāvuļotājam | vāvuļotājiem |
Akuz. | vāvuļotāju | vāvuļotājus |
Lok. | vāvuļotājā | vāvuļotājos |
vāvuļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vāvuļotāja | vāvuļotājas |
Ģen. | vāvuļotājas | vāvuļotāju |
Dat. | vāvuļotājai | vāvuļotājām |
Akuz. | vāvuļotāju | vāvuļotājas |
Lok. | vāvuļotājā | vāvuļotājās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — aizrīdamies un pat visai nesolīdi šķiezdams siekalas, boss vāvuļoja.
- Es reizēm par cilvēkiem domāju – ko viņi tur vāvuļo.
- Es smējos, vāvuļoju un arī pāršļūcu pār gludo gāli.
- ” māte sāk vāvuļot, tad klusāk: „ Čūska…
- – Viņš man iedūra ar nazi, – Pipo vāvuļoja.