vārsteklis
vārsteklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārsteklis | vārstekļi |
| Ģen. | vārstekļa | vārstekļu |
| Dat. | vārsteklim | vārstekļiem |
| Akuz. | vārstekli | vārstekļus |
| Lok. | vārsteklī | vārstekļos |
1.Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
2.Pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka).
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vot atradās kroplis, kas savu vārstekli paturēt nevarēja ciet!!
- Viena no labākajiem 2007.gada albuma autoriem kautkādu vārstekli uzražojuši.