vārstīt
vārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārstu | vārstām | vārstīju | vārstījām | vārstīšu | vārstīsim |
| 2. pers. | vārsti | vārstāt | vārstīji | vārstījāt | vārstīsi | vārstīsiet, vārstīsit |
| 3. pers. | vārsta | vārstīja | vārstīs | |||
Pavēles izteiksme: vārsti (vsk. 2. pers.), vārstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārstot (tag.), vārstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārstītu
Vajadzības izteiksme: jāvārsta
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt.
2.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
3.Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1.
3.1.apvidvārds Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
3.2.apvidvārds Pinot vīzes, virzīt pamīšus (lūku, auklu).
4.Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
4.1.Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
Stabili vārdu savienojumiVārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis. Vārstīt (arī virināt) muti.
- Vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis — bieži ierasties (kur)
- Vārstīt (arī virināt) muti sarunvaloda, idioma — lieki, nevajadzīgi runāt
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Martīns neskanīgi vārsta muti, visas sievietes un meitenes ģībst no smiekliem.
- Pateicīgs viņš vārstīja muti un zibināja zeltainos spoguļsānus lietus vannā.
- Metos zemā galerijā, izdrāzos vēl vienā gaitenī un vārstīju visas durvis pēc kārtas.
- Tā visvisādas verkšķētājas nebeidz vien vārstīt savas klabatas.
- Saša vārstīja smagos plakstus un dīvaini smaidīja.