vārpot
vārpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārpoju | vārpojam | vārpoju | vārpojām | vārpošu | vārposim |
| 2. pers. | vārpo | vārpojat | vārpoji | vārpojāt | vārposi | vārposiet, vārposit |
| 3. pers. | vārpo | vārpoja | vārpos | |||
Pavēles izteiksme: vārpo (vsk. 2. pers.), vārpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārpojot (tag.), vārpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārpotu
Vajadzības izteiksme: jāvārpo
Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad labība sāka vārpot, šķita, ka raža būs lielāka.
- Karstā laika ietekmē augi steidz stiebrot un vārpot.
- Spriežot pēc tā, ka agrie mieži nupat sāka vārpot, tos varēšu kult jau jūnija beigās.
- Sveicināta, Marija, Māra, Latgales zemes māte, tu, kas mīti pļavā un druvā, tu, kas spoguļojies vecā radžu akā un stārķim liec laidelēties virs zemnieku mājām, tu, kas audzē šūpuļu līkstis, tu, kas putniem liec dziedāt un labībai vārpot, sveicināta, Latgales Māra!
- Redzējām arī pa kādai kamolzālei, kas jau sāk vārpot.