vārdzināt
vārdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārdzinu | vārdzinām | vārdzināju | vārdzinājām | vārdzināšu | vārdzināsim |
| 2. pers. | vārdzini | vārdzināt | vārdzināji | vārdzinājāt | vārdzināsi | vārdzināsiet, vārdzināsit |
| 3. pers. | vārdzina | vārdzināja | vārdzinās | |||
Pavēles izteiksme: vārdzini (vsk. 2. pers.), vārdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārdzinot (tag.), vārdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārdzinātu
Vajadzības izteiksme: jāvārdzina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs1.
2.Psihiski mākt, gurdināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai Šventaraģa priesteri ļaus svešiem dieviem arī turpmāk vārdzināt mūsu zemi?
- — Ko te vārdzini ceļiniekus, tu, slīkšņu urķi nolāpītais!
- Kaimiņi — nelokāmi cīnītāji par polšu bastīlijās vārdzinātā vīna gara atsvabināšanu.
- Ja cilvēks bada vārdzināts, arī slimības viegli metas klāt.
- Man žēl par viņu, jo zinama sirds to vārdzinātu.