vārcele
vārcele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārcele | vārceles |
| Ģen. | vārceles | vārceļu |
| Dat. | vārcelei | vārcelēm |
| Akuz. | vārceli | vārceles |
| Lok. | vārcelē | vārcelēs |
1.Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
2.Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pār to no vārceles jeb vērbalkas karājas pie ķēdes piestiprināts dzelzs kāsis, kuŗā iekaŗ vārāmo katlu.
- Ja spēlē kārtis , tad tas pamet , kas zem vārceles sēd
- Lai govis no ganiem mājā nāktu , tad pirmā rīkste jāaizspraužot aiz vārceles
- Kārtis spēlējot nevajaga apakš vārceles sēdēt , jo tad pazaudē
- Naudu veci ļaudis glabā juši zeķē istabā aiz vārceles