vākot1
Lietojuma biežums :
vākot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
1.1.apvidvārds Pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) — par bitēm.
2.Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri