vāgūzis
vāgūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāgūzis | vāgūži |
| Ģen. | vāgūža | vāgūžu |
| Dat. | vāgūzim | vāgūžiem |
| Akuz. | vāgūzi | vāgūžus |
| Lok. | vāgūzī | vāgūžos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te bija vecās saimniecības ēkas, vāgūži, staļļi, klētis.
- Grāmatas autori apkopojuši daudzu Vāgūža dalībnieku atmiņu epizodes un radošo personību portretējumus.
- Vāgūzis nodega ar orēm, ragavām, ar visiem ratiņiem.
- šķ. 1736. gadā celts mācītāja muižā vāgūzis, namdarim samaksāti 18 florīni.
- Velns parāvis, vai mana māja kāds vāgūzis ir!