vāķēt1
vāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vāķēju | vāķējam | vāķēju | vāķējām | vāķēšu | vāķēsim |
| 2. pers. | vāķē | vāķējat | vāķēji | vāķējāt | vāķēsi | vāķēsiet, vāķēsit |
| 3. pers. | vāķē | vāķēja | vāķēs | |||
Pavēles izteiksme: vāķē (vsk. 2. pers.), vāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vāķējot (tag.), vāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vāķētu
Vajadzības izteiksme: jāvāķē
vāķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāķētājs | vāķētāji |
| Ģen. | vāķētāja | vāķētāju |
| Dat. | vāķētājam | vāķētājiem |
| Akuz. | vāķētāju | vāķētājus |
| Lok. | vāķētājā | vāķētājos |
vāķētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāķētāja | vāķētājas |
| Ģen. | vāķētājas | vāķētāju |
| Dat. | vāķētājai | vāķētājām |
| Akuz. | vāķētāju | vāķētājas |
| Lok. | vāķētājā | vāķētājās |
1.Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un man šķiet, ka es vāķēju mironi.
- Mēs vāķējam, jo esam sargi.
- Līķi vāķēja pa nakti.
- Tātad tieši šādā brīnišķīgā vasaras dienā, kas nežēlīgi plūda pāri malām vāķējamā istabā, viņš ieradās pēdējo reizi uzlūkot mīļās mirušās māsas vaibstus.
- Man kļuva smagi – es sapratu, ka viņu vāķē nakts vidū, jo viņš ir miris; viņš guļ istabas vidū uz grīdas, un viņam apkārt ir cilvēki; taču viņš nav miris, bet sajucis prātā…