uzšūt
uzšūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšuju | uzšujam | uzšuvu | uzšuvām | uzšūšu | uzšūsim |
| 2. pers. | uzšuj | uzšujat | uzšuvi | uzšuvāt | uzšūsi | uzšūsiet, uzšūsit |
| 3. pers. | uzšuj | uzšuva | uzšūs | |||
Pavēles izteiksme: uzšuj (vsk. 2. pers.), uzšujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšujot (tag.), uzšūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšūtu
Vajadzības izteiksme: jāuzšuj
1.Šujot izgatavot; pašūt.
2.Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajos izrakumos iegūts arī vainags ar joslās uzšūtu rotājumu un piekaru.
- Neraugoties uz daudzajiem darbiem, viņš paguva man uzšūt līgavas kleitu.
- Taču tikpat labi rotājumu var uzšūt jau uz gataviem roku sildītājiem.
- Viņa man neko vairāk nejautāja, bet uzšuva tik skaistu kleitu!
- ( No homoseksuālas lapsas var uzšūt kreatīvu kažoku ar zilu nokrāsu.