uzzibēt
uzzibēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzzibu | uzzibam | uzzibēju | uzzibējām | uzzibēšu | uzzibēsim |
| 2. pers. | uzzibi | uzzibat | uzzibēji | uzzibējāt | uzzibēsi | uzzibēsiet, uzzibēsit |
| 3. pers. | uzzib | uzzibēja | uzzibēs | |||
Pavēles izteiksme: uzzibi (vsk. 2. pers.), uzzibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzibot (tag.), uzzibēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzibētu
Vajadzības izteiksme: jāuzzib
Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzzib gaisma, atskan rēciens, un tam cauri iztriecas vilciens.
- Milzeņa rokā acumirklī uzzib sīks metāla gabals — sava veida skalpelis.
- Tāpēc izskatījās, ka lietas uzzib, pazūd, parādās, atsedzas...
- Viņa strauji paraustīja kailos plecus, atslēgas kauliem uzzibot saules gaismā. „
- ” – tāda noklausīta sarunas mozaīka uzzib, kad atceros garos vakarus mūsu dzīvoklī.