uztusnīt
uztusnīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztusnīju | uztusnījam | uztusnīju | uztusnījām | uztusnīšu | uztusnīsim |
| 2. pers. | uztusnī | uztusnījat | uztusnīji | uztusnījāt | uztusnīsi | uztusnīsiet, uztusnīsit |
| 3. pers. | uztusnī | uztusnīja | uztusnīs | |||
Pavēles izteiksme: uztusnī (vsk. 2. pers.), uztusnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztusnījot (tag.), uztusnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztusnītu
Vajadzības izteiksme: jāuztusnī
Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad slapju pieri biju uztusnījis līdz trešajam stāvam un iestīvējies savā atvēlētajā " šūniņā", vairākas reizes domīgi apgāju ap auto un nevarēju saprast vai netraucēšu savā auto iekāpt kaimiņam un garām pabraukt citiem auto.