uztumēt
uztumēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztumēju | uztumējam | uztumēju | uztumējām | uztumēšu | uztumēsim |
| 2. pers. | uztumē | uztumējat | uztumēji | uztumējāt | uztumēsi | uztumēsiet, uztumēsit |
| 3. pers. | uztumē | uztumēja | uztumēs | |||
Pavēles izteiksme: uztumē (vsk. 2. pers.), uztumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztumējot (tag.), uztumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztumētu
Vajadzības izteiksme: jāuztumē
Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam pieber ēdamkaroti miltu un pielej nedaudz silta piena, mērci uztumējot.
- Ja ļoti gribi, lai sautējamie labumi turētos kopus ēdienā, kā tas atbilst nosaukumam, šo garšas ziņā saskanīgo sautējumu vari vēl arī uztumēt.
- Kad kartupeļi mīksti un novārījušies gandrīz sausi, saldā krējumā iejauc nedaudz miltu, virumu uztumē, pievieno pēc garšas sāli, bagātīgi pārkaisa ar zaļumiem.
- Kad uzliksi tīteņus uz liela šķīvja, pārlej ar karija mērci = klasiskajai baltajai mērcei ( sviestā pacepini sīpolu un apbrūnini miltus, pielej aukstu pienu pēc biezības, cik vēlies, un maisot uztumē) pieber pustējkaroti karija.
- Burkānu sulu kopā ar ūdeni uzvāra un ar kartupeļu cieti uztumē.