uzstrīķēt
uzstrīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstrīķēju | uzstrīķējam | uzstrīķēju | uzstrīķējām | uzstrīķēšu | uzstrīķēsim |
| 2. pers. | uzstrīķē | uzstrīķējat | uzstrīķēji | uzstrīķējāt | uzstrīķēsi | uzstrīķēsiet, uzstrīķēsit |
| 3. pers. | uzstrīķē | uzstrīķēja | uzstrīķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzstrīķē (vsk. 2. pers.), uzstrīķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstrīķējot (tag.), uzstrīķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstrīķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstrīķē
1.Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
2.apvidvārds Uzvilkt svītras.
3.apvidvārds Izgatavot, pagatavot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izkaptij ne vainas — drusku jāsaķīlē, lai neļurkājas, un jāuzstrīķē.
- Tur nekā daudz nebija, ko darīt, vajadzēja tikai par jaunu noķīlēt asmeņus, kas vaļīgi ļurinājās, pēc tam izkapināt un uzstrīķēt.
- Lēni lēnītiņām viņš pieceļas, pārvarēdams locītavu sāpes, uz mazā krāģīša atsperdamies kā pret nūju, viņš četrrāpu aizvelkas līdz pavardam, iesprauž starp pagalēm dažas grāmatas lapas un uzstrīķē sērkociņu.