uzstīvēt
uzstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstīvēju | uzstīvējam | uzstīvēju | uzstīvējām | uzstīvēšu | uzstīvēsim |
| 2. pers. | uzstīvē | uzstīvējat | uzstīvēji | uzstīvējāt | uzstīvēsi | uzstīvēsiet, uzstīvēsit |
| 3. pers. | uzstīvē | uzstīvēja | uzstīvēs | |||
Pavēles izteiksme: uzstīvē (vsk. 2. pers.), uzstīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstīvējot (tag.), uzstīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstīvētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstīvē
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
2.Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – pavēstīja mazais Aksels un uzstīvēja galvā Mijas mammas strīpaino zeķi.
- Viņš dodas pie teātra lādes un ar joni uzstīvē jokainu cepurīti.
- Septiņas dienas pēc pabūšanas Daugavā viņš uzstīvēja mugurā izbalējušo kareivja šineli.
- Pat ja tas ir uzstīvējis latviešu tautastērpu vai augsta kunga vizītsvārku.
- Paceļ māsu, aiznes līdz mājai, uzstīvē pa kāpnēm.