uzsprēgāt
uzsprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsprēgāju | uzsprēgājam | uzsprēgāju | uzsprēgājām | uzsprēgāšu | uzsprēgāsim |
| 2. pers. | uzsprēgā | uzsprēgājat | uzsprēgāji | uzsprēgājāt | uzsprēgāsi | uzsprēgāsiet, uzsprēgāsit |
| 3. pers. | uzsprēgā | uzsprēgāja | uzsprēgās | |||
Pavēles izteiksme: uzsprēgā (vsk. 2. pers.), uzsprēgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsprēgājot (tag.), uzsprēgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsprēgātu
Vajadzības izteiksme: jāuzsprēgā
1.Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
1.1.pārnestā nozīmē Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākums bija neveiksmīgs, Toms nožēloja, ka tā uzsprēgājis.
- Jāņa pēkšņo ierašanos tas uzsprēgā kā ugunskurs , kurā iemesti sveķaini priežu zari
- Reizēm gan uzsprēgā radoši strīdi, taču Oskars tajos parasti nepiedalās.
- Uzsprēgā ne visai augstas kvalitātes asprātības.
- Abu sarunā šarmanti uzsprēgāja arī pa smaidu raisošai humorīgai piezīmei.