uzspļaut
uzspļaut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspļauju | uzspļaujam | uzspļāvu | uzspļāvām | uzspļaušu | uzspļausim |
| 2. pers. | uzspļauj | uzspļaujat | uzspļāvi | uzspļāvāt | uzspļausi | uzspļausiet, uzspļausit |
| 3. pers. | uzspļauj | uzspļāva | uzspļaus | |||
Pavēles izteiksme: uzspļauj (vsk. 2. pers.), uzspļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspļaujot (tag.), uzspļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspļautu
Vajadzības izteiksme: jāuzspļauj
1.Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz katru stulbu un debilu lēmumu uzspļaujiet," sacīja deputāts.
- Dari, ko darīdams, kāds vienmēr uz tavu paveikto uzspļaus.
- ) Es saprotu, ka jaunajiem konservantiem ir uzspļaut ( Smiekli.
- Ir daži pļunduri, bet vai tāpēc mums citiem ļaudīm uzspļaut?
- Tautas zinātkārei uzspļāvusī padomju vara Rogaļovu tiesāja aiz slēgtām durvīm.