uzslaucīt
uzslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzslauku | uzslaukām | uzslaucīju | uzslaucījām | uzslaucīšu | uzslaucīsim |
| 2. pers. | uzslauki | uzslaukāt | uzslaucīji | uzslaucījāt | uzslaucīsi | uzslaucīsiet, uzslaucīsit |
| 3. pers. | uzslauka | uzslaucīja | uzslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: uzslauki (vsk. 2. pers.), uzslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzslaukot (tag.), uzslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāuzslauka
1.Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
1.1.Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Un jūs staigājat pakaļ ar uzslauku lāpstiņu.”
- Šim nolūkam man ir visparastākā šaufelīte uz gara kāta – uz tās visu uzslauku.
- Margarēta uzslauka izlijušo pienu ar nelielu grīdas lupatiņu, to vairākkārt izgriežot kādā traukā.
- Marija, Englarda sieva, skrapstinās pa pažobeli, uzslaukot zāģskaidas un malkas putekļus.
- Sētnieks uzslaucīja izsmēķus, kas kā balti, salauzti tārpi lodāja pie Andželikas kājām.