uzplēst1
uzplēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
1.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
1.2.pārnestā nozīmē Savienojumā ar “rēta”, "brūce, “vaina” u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
2.Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
2.1.Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
3.Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
3.1.Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!