uzmālēt
uzmālēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzmālēju | uzmālējam | uzmālēju | uzmālējām | uzmālēšu | uzmālēsim |
2. pers. | uzmālē | uzmālējat | uzmālēji | uzmālējāt | uzmālēsi | uzmālēsiet, uzmālēsit |
3. pers. | uzmālē | uzmālēja | uzmālēs |
Pavēles izteiksme: uzmālē (vsk. 2. pers.), uzmālējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmālējot (tag.), uzmālēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmālētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmālē
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
3.žargonisms Uzkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja reiz ir tik resna seja, uzmālētas acis nepiestāv!”
- Ja to uzmālēju, ieraugu, tātad tās ir manas domas, jūtas.
- Ja uzmālēju bildi, es par kaut ko pārliecinos.
- Uz citas sienas karājās uzmālēta bilde – balti koki pie upes, pilnas baltiem klučiem.
- Pati režisore personīgi apģērbsies vakarkleitā, uzmālēs muti un ies runāt ar taviem darba devējiem.