uzlaizīt
uzlaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlaizu | uzlaizām | uzlaizīju | uzlaizījām | uzlaizīšu | uzlaizīsim |
| 2. pers. | uzlaizi | uzlaizāt | uzlaizīji | uzlaizījāt | uzlaizīsi | uzlaizīsiet, uzlaizīsit |
| 3. pers. | uzlaiza | uzlaizīja | uzlaizīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlaizi (vsk. 2. pers.), uzlaiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlaizot (tag.), uzlaizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlaizītu
Vajadzības izteiksme: jāuzlaiza
Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) – parasti par dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazāks upuris tiek uzlaizīts ar mēli, bet lielāks saķerts žokļos.
- Vai snobiem, kas ar pārgudru ģīmi kā dārgakmeni uzlaiza katru ozolzīli?
- Kā jau nosaukums norāda, šie kukaiņi barības vielas uzlaiza.
- Uzlaizīdams to, es sajutu, ka viņa sāk elpot.
- Suņi pavada saimnieci ar slauktuvi līdz mājai, uzlaizīdami katru nolijušo pili.