uzlaikot
uzlaikot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlaikoju | uzlaikojam | uzlaikoju | uzlaikojām | uzlaikošu | uzlaikosim |
| 2. pers. | uzlaiko | uzlaikojat | uzlaikoji | uzlaikojāt | uzlaikosi | uzlaikosiet, uzlaikosit |
| 3. pers. | uzlaiko | uzlaikoja | uzlaikos | |||
Pavēles izteiksme: uzlaiko (vsk. 2. pers.), uzlaikojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlaikojot (tag.), uzlaikošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlaikotu
Vajadzības izteiksme: jāuzlaiko
Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieskrien iekšā tik laimīgas, ka tepat var uzlaikot kleitas.
- Viņai patika uzlaikot Florences drēbes, krāsoties ar Florences kosmētiku un stāstīt.
- uzlaikoju zelta gredzenu, ko viņa atstāj uz izlietnes malas.
- Uzlaikoju bikses, par kurām jau sen sapņoju, un lepni atrādījos tēvam.
- Visa ģimene atbraukusi, lai katrs varētu sev ko piemērotu uzlaikot un izvēlēties.