uzlēkt
Lietojuma biežums :
uzlēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
uzlekt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
2.Parasti savienojumā ar “kājās”, “stāvus” u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
3.Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
4.Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
4.1.Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
5.apvidvārds Parādīties (par asarām).
6.sarunvaloda, transitīvs Uzdejot (strauju deju).
Stabili vārdu savienojumiUzlēkt uz auguma.
Normatīvais komentārs:Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes lek- lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds uzlēkt jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas uzlēkt.
Avoti: LLVV, EH, ME
Korpusa piemēri