uzkūpināt
uzkūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkūpinu | uzkūpinām | uzkūpināju | uzkūpinājām | uzkūpināšu | uzkūpināsim |
| 2. pers. | uzkūpini | uzkūpināt | uzkūpināji | uzkūpinājāt | uzkūpināsi | uzkūpināsiet, uzkūpināsit |
| 3. pers. | uzkūpina | uzkūpināja | uzkūpinās | |||
Pavēles izteiksme: uzkūpini (vsk. 2. pers.), uzkūpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkūpinot (tag.), uzkūpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkūpinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkūpina
2.apvidvārds Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lasīšana vienmēr notika sēdot, ar laiku ērtā atzveltnes krēslā, vienatnē viņa darba un guļamistabā, ik pa brīžam uzkūpinot dūmu.
- Tos " The Pharmacy" parasti veicot kādā baznīcā, mīlot uzkūpināt kādu zālīti saturošu dūmu ( bet tās zālītes nav kumelītes, govmīzenes vai žeņšeņa laksti).
- Reizēm aizgāju uz naktsklubiem, tad gan uzkūpināju cigareti.
- Varam izdekorēt laivu un uzkūpināt tikko zvejotas zivis.
- arī man, ja ir vēlēšanās, nav jāiet tālāk pa ķēķi, lai uzkūpinātu pie kafijas krūzes ar kādu kopā.