uzgrantēt
uzgrantēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzgrantēju | uzgrantējam | uzgrantēju | uzgrantējām | uzgrantēšu | uzgrantēsim |
2. pers. | uzgrantē | uzgrantējat | uzgrantēji | uzgrantējāt | uzgrantēsi | uzgrantēsiet, uzgrantēsit |
3. pers. | uzgrantē | uzgrantēja | uzgrantēs |
Pavēles izteiksme: uzgrantē (vsk. 2. pers.), uzgrantējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgrantējot (tag.), uzgrantēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgrantētu
Vajadzības izteiksme: jāuzgrantē
Avoti: LLVV