uzgavilēt

Lietojuma biežums :

uzgavilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri