uzgavilēt
uzgavilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgavilēju | uzgavilējam | uzgavilēju | uzgavilējām | uzgavilēšu | uzgavilēsim |
| 2. pers. | uzgavilē | uzgavilējat | uzgavilēji | uzgavilējāt | uzgavilēsi | uzgavilēsiet, uzgavilēsit |
| 3. pers. | uzgavilē | uzgavilēja | uzgavilēs | |||
Pavēles izteiksme: uzgavilē (vsk. 2. pers.), uzgavilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgavilējot (tag.), uzgavilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgavilētu
Vajadzības izteiksme: jāuzgavilē
Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau pēc brīža esam laimīgi tikuši lejā un ceļabiedri atviegloti uzgavilē.
- Vēl izteiktāk latviskā triumfs parādījās plakātā „ Atjaunotā Latvijā uzgavilēs latviskais!”
- Te nu publika varēja uzgavilēt gan viesim, gan sev.
- Un ir līdzskrējēji no malas, kas dalībniekiem uzgavilē.”
- Lēnas pirmais mačs, un neviena, kurš viņai uzgavilētu.